palīgā

  Kaut kas aizķeras un man paliek nedaudz slikti. Šķiet, ka man jābut atbildīgākai un skarbākai. Banalitāte šeit ir daudz un (ļoti cenšos šeit kādu neaizvainot) ne viss ir augstākās kvalitātes. Jā, ir prasmīgāki, talantīgāki cilvēki, kuri var šo visu apskatīties un pasmieties, un nosodīt. Bet beigās man tie cilvēki šķiet visnožēlojamākie. Es atceros, kad …

internets nekad neko neaizmirst – Emīlija Sama

  Viena no manām mīļākajām lietām, saistībā ar internetu un konkrēti – datoru, kopumā ir tas, ka atšķirībā no vecākiem, labākā drauga vai otrās pusītes, tie nekad neaizmirst nevienu lietu par tevi. Tu vari izskatīt kaut vai visu savu arhīvu twitterī un redzēt visas tās apkaunojošākās lietas, ko Tu jebkad esi rakstījis publiski saviem draugiem, …

The blues of youth – Luīza Kohtanena

Luīza Kohtanen Meitene, kuras ikdiena aizrit skaistajā un nedaudz skumīgajā Āgenskalna vidē. Prieku rodu fotografēšanā un labā mūzikā.   Disclaimer: what is written here is my reflection, my contemplation on the subject of being young. Youth for me and all of the people that are around is a weird time of longing, passion and affliction. …

Pastaiga pa Rīgu – Ieva Marija Vītoliņa

Rīga ir patiesi skaista. Visskaistākā man viņa ir darbadienu vakaros, kad vēl ir pietiekami silts, lai cimdus atstātu ziemas mētelī un baudītu garu, netraucētu pastaigu un nemanāmi pavērotu garāmgājējus. Pastaigā veltu laiku ievērot sīkumus, kas ikdienas steigā paskrējuši garām. Pie loga stāvošās puķes, uzlīme uz mājas sienas, Mēnestiņš, kas neuzbāzīgi mirguļo kādā debesu nostūrī un …